Kur tiek ieguldīts pensijas kapitāls?

Tavs pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrātais kapitāls tiek ieguldīts vērtspapīros ar mērķi gūt peļņu un tādējādi vairot Tavu pensijas kapitālu. Ieguldījumus veic līdzekļu pārvaldītājs saskaņā ar Tavu izvēlētā ieguldījumu plāna noteikumiem. Ja izvēlēsies konservatīvāku ieguldījumu politiku, Tavas iemaksas tiks ieguldītas, galvenokārt valsts parāda vērtspapīros un uzņēmumu obligācijās. Ja būsi izvēlējies aktīvāku ieguldījumu politiku, Tavs pensijas kapitāls tiks ieguldīts arī uzņēmumu akcijās. Savukārt, ja izvēlēsies sabalansētu ieguldījumu politiku, Tavi līdzekļi, sabalansējot risku, tiks samērīgi ieguldīti gan akcijās, gan valsts parāda vērtspapīros.
Lai saprastu, kuru ieguldījumu plānu izvēlēties, ir jāizprot, kā darbojas vērtspapīru tirgus, kādi vērtspapīri pastāv, kādas ir to atšķirības, priekšrocības un riski.

 Kas ir vērtspapīrs?

Vērtspapīri ir finanšu instrumenti, ar ko tiek veikti darījumi finanšu tirgos un kas apliecina kādas personas vai uzņēmuma pienākumus vai tiesības pret citu personu vai uzņēmumu. Par vērtspapīriem šos finanšu instrumentus sauc tādēļ, ka agrākos laikos visi līgumi, apņemšanās, pienākumi un tiesības tika noformētas uz papīra, bet, pieaugot darījumu apjomiem un attīstoties informācijas apmaiņas tehnoloģijām, tika ieviestas jaunas uzskaites un norēķinu metodes. Mūsdienās vērtspapīri ir prece, kas visbiežāk pastāv tikai datora ierakstu veidā un nav ne taustāma, ne arī apskatāma, tāpēc tos sauc par dematerializētiem vērtspapīriem. Dematerializētu vērtspapīru priekšrocība ir tā, ka tie nevar sadegt, tos nevar nozagt vai viltot. Arī ieguldījuma plāna daļas pastāv tikai datora ieraksta veidā.
Pastāv daudzi dažādi vērtspapīru veidi, ko atkarībā no to funkcijām var iedalīt: kapitāla vērtspapīros, kas apliecina īpašuma piederību, un parāda vērtspapīros, kas apliecina vienas darījumā iesaistītās puses parāda saistības pret otru pusi. Pazīstamākie kapitāla vērtspapīri ir akcijas un fondu daļas, savukārt zināmākie parāda vērtspapīri ir valsts parādzīmes un obligācijas, uzņēmumu obligācijas un hipotekārās ķīlu zīmes.

Kas ir vērtspapīru tirgus?

Vērtspapīru tirgus pamatideju var salīdzināt ar jebkuru tirgu, kur „tirgotāji” (šajā gadījumā vērtspapīru tirgus dalībnieki) pērk un pārdod „preci” (vērtspapīrus), lai gūtu peļņu. Vērtspapīru tirgus galvenais uzdevums ir ieguldīt naudas līdzekļus vērtspapīros un nodrošināt ienākumus par šo ietaupījumu izmantošanu. Savukārt birža ir tirgus vieta ar saviem tirdzniecības un norēķinu noteikumiem, radot tādus pašus nosacījumus un nodrošinot tādas pašas iespējas kā tirgus, lai tirdzniecība ar vērtspapīriem varētu notikt.

Vērtspapīru tirgus kā jebkurš tirgus veidojas uz pieprasījuma, piedāvājuma un līdzsvara cenas pamata. Pieprasījumu veido vērtspapīru emitenti – valdība, pašvaldības un uzņēmumi, kuriem ir vajadzīgi papildu līdzekļi kāda jauna projekta realizēšanai un kuri grib piesaistīt tos ar jaunu vērtspapīru emitēšanu. Piedāvājumu pārstāv iedzīvotāji un uzņēmumi, kam ir izveidojušies papildus naudas līdzekļi, ko tie vēlas ieguldīt vērtspapīru tirgū un tādā veidā iegūt papildus peļņu. Savukārt cenu līdzsvaram ir jābūt tādam, kas apmierina gan pircēju, gan pārdevēju.

Kāpēc nepieciešams vērtspapīru tirgus?

Kad uzņēmumi, valsts vai pašvaldības vēlas iegūt papildus līdzekļus savas darbības attīstībai, tās emitē jaunus vērtspapīrus un pārdod tos biržā. To sauc par sākotnējo jeb primāro izvietošanu, jeb izlaišanu publiskā apgrozībā. Kad vērtspapīri jau atrodas publiskajā apgrozībā un pirmais vērtspapīru īpašnieks vēlas tos realizēt, viņš sev piederošos vērtspapīrus caur biržu pārdod nākamajam ieguldītājam. Šajā posmā labumu gūst tikai vērtspapīru īpašnieki.

Akcijas

Akcija ir vērtspapīrs, ko izlaiž uzņēmums, lai iegūtu papildus finanšu līdzekļus savas darbības tālākai pilnveidošanai, jaunu projektu finansēšanai. Akcijas ir īpašnieka apliecinājums, ka viņam pieder uzņēmuma īpašuma jeb kapitāla daļa, un viņš ir šī uzņēmuma līdzīpašnieks, kam ir tiesības uz dividendēm vai cita veida ienākumiem.

Priekšrocības, ieguldot akcijās!

  • Tu vari pirkt un pārdot akcijas īstermiņā un gūt ienākumus no akciju cenu svārstībām;
  • iegādājoties akcijas, Tu kļūsti par uzņēmuma līdzīpašnieku, pašam nedibinot uzņēmumu;
  • Tu vari veikt ilgtermiņa ieguldījumus akcijās, Tev ir iespēja piedalīties akcionāru pilnsapulcē, ierosināt izskatīt kādu jautājumu un balsot, tādējādi lemjot par uzņēmuma nākotni;
  • ja uzņēmums strādājis ar peļņu un akcionāri pieņem attiecīgu lēmumu, Tev tiek izmaksātas dividendes;
  • akcijas Tu vari pirkt un pārdot par skaidru naudu, ieķīlāt, aizdot, dāvināt, novēlēt mantojumā;
  • uzņēmuma darbības laiks nav ierobežots, tātad ieguldījums akcijās ir beztermiņa.

Parāda vērtspapīri – obligācijas, parādzīmes, ķīlu zīmes

Parāda vērtspapīri ir apliecinājums aizdevumam uz procentiem vai citiem noteikumiem, kas ir noteikti jau vērtspapīra iegādes brīdī. Piemēram, obligācija ir ilgtermiņa parāda vērtspapīrs (vairāk par 1 gadu), ko emitē valsts, pašvaldība vai uzņēmums, un par šo aizdevumu obligācijas īpašnieks saņem zināmu ienākumu, kas var būt sadalīts regulāros maksājumos, vai arī izmaksāts perioda beigās, kopā ar aizdevuma pamatsummu. Atšķirībā no obligācijas, parādzīme ir īstermiņa (līdz 12 mēnešiem) vērtspapīrs, kuru pārdod ar diskontu (zem nominālvērtības), bet termiņam beidzoties ieguldītājs saņem pilnu nominālvērtību. Hipotekārā ķīlu zīme arī ir apliecinājums aizdevumam, un aizņēmējs iegūtos līdzekļus izlieto kredītiem, kuriem par ķīlu kalpo nekustamais īpašums.
Ieguldījums parāda vērtspapīros tiek uzskatīts par salīdzinoši drošu ieguldījumu, ko var ieteikt ieguldītājam, kam ir brīvi naudas līdzekļi uz ilgāku laika periodu, un kas nevēlas uztraukties par izmaiņām vērtspapīra cenā, kā tas ir akciju gadījumā. Visa parāda vērtspapīra darbības perioda laikā tās īpašnieki var mainīties, bet aizdevuma pamatsummu saņems tas, kura īpašumā vērtspapīrs būs perioda beigu datumā. Kā drošības garants, ka aizdevums tiks atmaksāts, kalpo gan uzņēmumam, pašvaldībai vai valstij piederošais īpašums, gan arī to darbības vai biznesa stabilitāte, kas emitentam nodrošina pietiekamus ieņēmumus arī nākotnē. Ieguldījumi parāda vērtspapīros bieži dod iespēju saņemt augstākus ienākumus, salīdzinājumā ar banku termiņnoguldījumiem, bet zemākus nekā ieguldījumos akciju tirgū.

Priekšrocības, ieguldot parāda vērtspapīros!

  • Ieguldījums parāda vērtspapīros nodrošina ienākumus, kuru apmērs un saņemšanas laiks Tev ir zināms jau ieguldījuma veikšanas brīdī;
  • ieguldījums parāda vērtspapīros ir laba alternatīva banku depozītiem, jo to procentu likmes var būt augstākas;
  • parādzīmes un obligācijas ir likvīdi vērtspapīri, tās var brīvi pirkt un pārdot, ieķīlāt, aizdot, dāvināt vai novēlēt mantojumā. Salīdzinājumam – ja nauda ir ieguldīta bankas depozīta noguldījumā, bet rodas nepieciešamība to saņemt pirms termiņa, zaudēti tiek ne tikai procenti, bet par līguma laušanu tiek iekasēti soda procenti no noguldījuma pamatsummas;
  • Tev nav jānopūlas, sekojot vērtspapīru tirgus cenai, jo ienākums ir noteikts jau iegādājoties vērtspapīru;
  • tas ir drošāks par ieguldījumu akcijās.

Ieguldījumu fondi un fondu daļas

Ieguldījumu fondi ir naudas kopfondi, kuros ieguldītāji apvieno savus līdzekļus, lai kopīgi pirktu akcijas, obligācijas un citus finanšu aktīvus. No fonda ieguldītājiem piesaistītie naudas līdzekļi tiek ieguldīti dažādos vērtspapīros ar mērķi panākt ieguldītā kapitāla vērtības pieaugumu. Ieguldījumu fondi dod iespēju investoriem dalīt risku un izdevumus, kas saistīti ar ieguldījumiem finanšu tirgos, tādejādi gūstot lielākus ienākumus. Par saviem ieguldījumiem investors saņem fondu daļas (ieguldījumu apliecības) proporcionāli savam ieguldījumam fondā. Peļņa parasti tiek gūta fondu daļu vērtības pieauguma rezultātā, bet citos gadījumos arī dividenžu un procentu veidā.
Ieguldījumu fondu mērķis ir samazināt risku darījumos ar vērtspapīriem un veicināt privāto uzkrājumu ieguldīšanu vērtspapīru tirgū. Ieguldījumu fondu profesionālu pārvaldi nodrošina ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.
Ieguldījumu fondu daļas jeb ieguldījumu apliecības ir ieguldījumu fondu emitēts vērtspapīrs, ko var pirkt un pārdot. Tas apliecina ieguldītāja līdzdalību noteiktā ieguldījuma fondā. Cilvēki iegulda savus līdzekļus investīciju fondos ar mērķi palielināt to apjomu, pateicoties pasaules ekonomikas attīstībai, jo tās rezultātā palielinās vērtspapīru cenas un līdz ar to arī fondos ieguldītā kapitāla vērtība.

Priekšrocības, ieguldot ieguldījumu fondos!

  • Diversifikācija jeb investīciju dažādošana; apvienojot daudzu atsevišķu investoru ieguldījumus, investīciju fondos tiek uzkrātas ievērojamas naudas summas, kas salīdzinoši nelieliem investoriem padara pieejamu praktiski jebkuru pasaules finanšu tirgu;
  • Ieguldījuma risks tiek samazināts, apvienojot atsevišķus ieguldījumus un tos sadalot starp dažādiem vērtspapīriem, ekonomikas sektoriem, valstīm un valūtām,
  • Atpakaļpirkšanas apņemšanās– ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai ir pienākums veikt fondu ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu (atvērtajiem fondiem);
  • Izdevīgums – ieguldījums fondā nodrošina ieguldītāja laika un naudas ekonomiju, jo nepieciešams veikt tikai vienu ieguldījumu. Pērkot un pārdodot vērtspapīrus, fondi veic liela apjoma darījumus, kurus var noslēgt ar izdevīgākiem nosacījumiem.
  • Drošība – ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbību regulē stingra likumdošana, Latvijā tas ir LR likums „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības likums”. Fonda ieguldījumu apliecības ir publiskas apgrozības vērtspapīri. Latvijā fondu apliecību emisijas ir iegrāmatotas Latvijas Centrālajā depozitārijā. Fonda manta tiek glabāta šķirti no ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un turētājbankas mantas.
  • Tava ieguldījuma veikšanu pārrauga vērtspapīru tirgus profesionāļi, kuri seko līdzi situācijai pasaules tirgos un piemeklē visizdevīgākās naudas ieguldīšanas iespējas.

Emitenti
Emitējot akcijas, uzņēmumiem ir iespēja piesaistīt jaunu akciju kapitālu savas darbības attīstībai, lai straujāk attīstītu ražošanu, uzlabotu uzņēmuma finansiālo darbību un paplašinātu produkcijas klāstu un kvalitāti. Uzņēmumam kļūstot atklātākam, palielinās iespējas gan jaunu investoru piesaistei, gan vieglākai kredītu saņemšanai bankās. Ja uzņēmuma īpašnieku mērķis ir kāda cita uzņēmuma pārņemšana, tad daļu no pirkuma summas iespējams maksāt ar pārņēmēja uzņēmuma akcijām, bet, ja uzņēmuma īpašnieki vēlas pārdot sev piederošo uzņēmumu, to ir vieglāk novērtēt, ja šis uzņēmums ir publiska akciju sabiedrība ar kotēšanas vēsturi. Un, protams, akciju kotācija biržā ir uzņēmuma kvalitātes rādītājs.

Investori
Vērtspapīru tirgū jebkura investora mērķis ir gūt peļņu, tomēr visus ieguldītājus var iedalīt divās nosacītās grupās: ilgtermiņa investoros, kas pērk vērtspapīrus uz ilgu laiku, un spēlmaņos, kas iegādājas vērtspapīrus uz īsu laiku. Šīs divas grupas ir iedalītas nosacīti, jo atšķirība ir ne tikai termiņā, cik ilgi viņi patur vērtspapīrus savā īpašumā, bet arī peļņas gūšanas veidā. Investori iegādājas akcijas, lai iegūtu ietekmi uzņēmumā, ar savām zināšanām vadītu uzņēmumu efektīvāk un gūtu peļņu no uzņēmuma pamatdarbības. Spēlmaņi iegādājas akcijas, lai vēlāk tās pārdotu par augstāku cenu, gūstot peļņu no akciju cenu svārstībām.

Nasdaq Riga jeb Rīgas Fondu birža ir institūcija, kas nodrošina infrastruktūru vērtspapīru tirdzniecībai, kā arī vienādus tirgus noteikumus un vienlīdzīgu tirgus informācijas pieejamību visiem ieguldītājiem. Biržas misija ir sekmēt valsts ekonomikas attīstību, iesaistoties konkurencē par kapitāla piesaisti Latvijas vērtspapīru tirgum.
Lai ieguldītājs varētu saņemt pilnīgu informāciju un orientētos katra tirgus situācijā, Nasdaq Riga pieprasa, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīri tiek tirgoti biržā, atklātu visu nepieciešamo informāciju un publiskotu to. Paralēli birža uzrauga arī savus biedrus – bankas un brokeru sabiedrības, kas biržā veic darījumus ar vērtspapīriem.

Nasdaq CSD SE (Societas Europaea) ir reģionāls centrālais vērtspapīru depozitārijs Baltijā, kas sniedz pakalpojumus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Nasdaq CSD nodrošina pēc-tirdzniecības infrastruktūru un plašu vērtspapīru norēķinu pakalpojumu klāstu tirgus dalībniekiem. Depozitārijam ir būtiska loma Baltijas finanšu tirgū kā vienīgajam centrālajam akciju, obligāciju, valdību izlaistu vērtspapīru un citu finanšu instrumentu reģistram. Nasdaq CSD ir licencēts atbilstoši Eiropas Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulai (CSDR), un to uzrauga Baltijas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības iestādes atbilstoši CSDR. Nasdaq CSD ir Nasdaq Grupas dalībnieks. Mātes sabiedrība Nasdaq, Inc. sniedz tirdzniecības un pēc-tirdzniecības pakalpojumus vairāk nekā 50 valstīs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir institūcija, kas uzrauga visus vērtspapīru tirgus dalībniekus. Komisijas uzdevums ir izstrādāt likumus un noteikumus, kas ir jāievēro vērtspapīru tirgus dalībniekiem.
Latvijas pensiju sistēmā komisijas uzdevums ir uzraudzīt, lai pensiju 2. un 3. līmeņa līdzekļu pārvaldītāji un turētājbankas ievērotu likumu un citu normatīvo aktu prasības, t.i., lai līdzekļi tiktu ieguldīti saskaņā ar ieguldījumu noteikumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic arī līdzekļu pārvaldītāju licencēšanu un darbības valstisko uzraudzību, un tai ir tiesības apturēt vai anulēt līdzekļu pārvaldītājam izsniegto licenci, ja tā darbībā tiek konstatēti pārkāpumi.


Partneri