Valsts fondēto pensiju plānu vidējais ienesīgums pirmajā pusgadā bijis 4%
Kaut gan 2012. gada pirmais pusgads aizvadīts mainīga finanšu tirgus noskaņojuma apstākļos un otrajā ceturksnī akciju tirgi visā pasaulē piedzīvoja salīdzinoši straujus kritumus, zaudējot lielu daļu no gada 1. ceturkšņa ieguvumiem, Latvijas fondēto pensiju pārvaldītāji, pateicoties pārdomātai plānu portfeļu pārvaldīšanas stratēģijai un līdzekļu diversifikācijai, spējuši minimizēt ārējo faktoru negatīvo ietekmi un turpināt strādāt ar peļņu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Valsts fondēto pensiju apskats par 2012. gada pirmo pusgadu mēnešiem.
„Otrais ceturksnis bija izaicinājums pensiju plānu pārvaldītājiem – paaugstināta tirgus stresa apstākļos nodrošināt ienesīguma rādītājus,” preses konferencē uzsvēra LKA Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas eksperts, IPAS Citadele Asset Management Portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.
Augstākos atdeves radītājus 2012. gada 1. pusgadā uzrādījuši aktīvās kategorijas pensiju plāni, kuru dalībniekiem plānu pārvaldītāji nodrošinājuši 4,1% augstu tīro ienesīgumu (vidējais svērtais rādītājs). Rezultātos tālu neatpaliek arī konservatīvo un sabalansēto kategoriju plāni, kuru daļu vērtība kopš gada sākuma augusi vidēji par 3,9%. Visu plānu vidējais ienesīgums gada pirmajos sešos mēnešos bijis 4% apmērā.
Latu izteiksmē 2. pensiju līmeņa aktīvi 2012. gada pirmajā pusgadā pieauguši par aptuveni 70 miljoniem latu – līdz 945 miljoniem. Saskaņā ar LKA aplēsēm, pusi no šī pieauguma jeb vairāk nekā 35 miljonus latu nodrošināja pensiju plānu investīciju peļņa. Savukārt kopš pensiju 2. līmeņa darbības sākuma pārvaldītāji valsts fondētās 2. pensiju līmeņa dalībniekiem nopelnījuši vairāk nekā 124 miljonus latu.
Ieguldījumi Latvijā
Nereti tiek runāts par nepieciešamību pensiju plānu līdzekļus aktīvāk ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā. Pēc LKA aplēsēm, uz 2012. gada jūnija beigām gandrīz puse jeb 48,3% no visiem 2. līmeņa pensiju shēmā esošajiem līdzekļiem ir ieguldīti Latvijā. Naudas izteiksmē tie ir aptuveni 460 miljoni latu. Vispopulārākais „nacionālais” ieguldījumu veids ir Latvijas valdības parāda vērtspapīri – tātad 2. pensiju līmeņa plāni sniedz atbalstu valsts parāda apkalpošanā un veicina aizņemšanās likmju pazemināšanos.
Savukārt Latvijas uzņēmumu akcijās ar biržas NASDAQ OMX Riga starpniecību ir investēts aptuveni pusmiljons latu no 2. līmeņa pensiju plānu līdzekļiem – vietējais akciju tirgus tā izmēra un aktivitātes dēļ pašlaik diemžēl nav piemērots darījumiem ar salīdzinoši lieliem līdzekļu apjomiem, kādi ir institucionālo investoru rīcībā. Galvenie šķēršļi ir zemais investoru aktivitātes līmenis, mazi akciju tirdzniecības apgrozījumi Rīgas Fondu biržā, kā arī brīvi tirgoto akciju nelielā kapitalizācija.
LKA apzināja, kāda būtu vēlamā biržas likviditāte un tirgoto uzņēmumu lielums atkarībā no pensiju plāna (vai ieguldījumu fonda) līdzekļu apjoma. Galvenie secinājumi:
- Pašlaik biržā NASDAQ OMX Riga praktiski nav neviena uzņēmuma, kura lielums un tirdzniecības aktivitāte atbilstu 2. līmeņa plānu un to ieguldītāju interesēm;
- Valsts un pašvaldību īpašumā pašlaik atrodas vairāki uzņēmumi, kuru privatizācijas un biržas kotācijas gadījumā to akcijas kā investīciju objekti teorētiski atbilstu vairumam no 2. līmeņa pensiju plāniem (piemēram, Latvenergo, Latvijas dzelzceļš, Latvijas Valsts meži, LMT, Lattelecom, Rīgas satiksme).
Tomēr jāatminas, ka valsts fondēto pensiju plānu pārvaldītājiem ir pienākums, ieguldot fondēto pensiju shēmas līdzekļus, rīkoties kā gādīgam un rūpīgam saimniekam un vienīgi ieguldījumu plāna dalībnieku interesēs. Ieguldījumi jebkurā valstī vai finanšu instrumentā tiek izsvērti, tikai un vienīgi izejot no šī principa.
Aktuālās iniciatīvas
LKA sadarbībā ar Labklājības ministriju ir sagatavojusi vairākas iniciatīvas, lai pilnveidotu valsts fondēto līdzekļu pārvaldīšanu un paplašinātu to ieguldīšanas iespējas, preses konferencē informēja LKA prezidents M.Bičevskis. Labklājības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums ir atbalstīts Ministru kabineta komitejas sēdē 9.jūlijā.
Lai paplašinātu ieguldījumu iespējas Latvijā, tiek piedāvāts:
- palielināt īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā no 5% līdz 10% no ieguldījumu plāna aktīviem,
- dot iespēju palielināt ieguldījumu īpatsvaru riska kapitālā no 5% līdz 10%,
- dot plašākas iespējas ieguldījumiem biržā netirgotās kapitālsabiedrībās, lai sniegtu iespēju meža un lauksaimniecības zemju finansēšanas attīstībai.
Savukārt, lai pensiju līdzekļu pārvaldītāju komisijas maksas piesaistītu līdzekļu pārvaldīšanas rezultātiem, paredzēts ieviest jaunu komisijas maksas principa noteikšanu – komisijas maksas sastāvētu no fiksētās un mainīgās daļas, un tās būtu tieši atkarīgas no plāna darbības rezultātiem:
- fiksētā daļa būtu nemainīga komisija 1% apmērā no aktīviem visiem pārvaldītājiem;
- mainīgā daļa būtu atkarīga no plāna darbības rezultātiem: pensiju plānam uzrādot labus līdzekļu pārvaldīšanas rezultātus, būtu tiesības ieturēt papildu komisijas: konservatīvajiem plāniem līdz 0,5% (iespējamā maksimālā komisija līdz 1,5% no aktīvu vērtības) un aktīvajiem plāniem līdz 1% (iespējamā maksimālā komisija līdz 2% no aktīvu vērtības).
Par labiem pārvaldīšanas rezultātiem tiktu uzskatīts tāds pensiju plāna ienesīgums, kas pēc komisiju nomaksas pārsniegtu trīs mēnešu EURIBOR indeksa atdevi attiecīgajā periodā.
LKA fondēto pensiju apskats pilnībā pieejams LKA mājas lapā.
Pensiju otrā līmeņa apskats 2012Q2
Informācijas sagatavotājs:
Baiba Melnace
LKA sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 29265135
baiba.melnace@bankasoc.lv
