Swedbank pētījums: lielākā daļa iedzīvotāju vecumdienās paļaujas tikai uz valsts pensiju

Kā rāda Swedbank pētījums* par Latvijas iedzīvotāju plānotajiem ienākumu avotiem vecumdienās, lielākā daļa jeb 69% aptaujāto paļaujas uz valsts pensiju kā savu ienākumu avotu vecumdienās. Tas rada bažas, ka iedzīvotājiem būs grūti nodrošināt esošo dzīves līmeni, jo pensijas 1. un 2.līmenis varētu veidot pat tikai vidēji 50% lielu pensiju no esošajiem ienākumiem.

Jāpiebilst, ka šī tendence ir vienlīdz izplatīta visās vecuma grupās – no 18 līdz 60 gadiem. Šobrīd nodarbinātie iedzīvotāji biežāk nekā nestrādājošie minējuši valsts pensiju kā iztikas līdzekli vecumdienās (73% strādājošu un 53% nestrādājošo).

“Vai varat sevi iedomāties situācijā, kad algas dienā saņemat tikai pusi no mēnešalgas, taču gribas dzīvot kā ierasts? Šāda situācija var pienākt sasniedzot pensijas vecumu, ja papildus jau laikus netiek veikti uzkrājumi vecumdienām. Piemēram – ja 40 gadus jauns cilvēks šobrīd saņem valstī noteikto vidējo algu 455 LVL mēnesī, kurš arī kopumā saņēmis šādus ienākumus sasniedzot pensijas vecumu, varētu saņemt ~50% jeb 230 LVL lielu pensiju. Reāls risinājums, kā nodrošināt 70-80% lielu pensiju no esošajiem ienākumiem, ir laicīgi sākt krāt privātajā pensijā jeb pensiju 3. līmenī.,” skaidro Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs.

Katra iedzīvotāja vēlamais pensiju apmērs ir atšķirīgs, bet kopumā vidēji raugoties, pensijas laikā ir nedaudz mazāki izdevumi, līdz ar to 70 – 80% no pirmspensijas ienākumiem varētu būt jau pietiekami. Lai spētu sev nodrošināt cienījamas vecumdienas, būtu vēlams jau savlaicīgi veidot uzkrājumus savām vecumdienām.

Nākamais biežāk minētais iespējamais ienākumu avots ir privātie uzkrājumi (atbildi min 33% respondentu). Privātos uzkrājumus biežāk par citām respondentu grupām gatavojas izmantot iedzīvotāji vecumā līdz 40 gadiem, vīrieši, Rīgas reģionā dzīvojošie, ar ienākumiem augstākiem par vidējo līmeni.

Savukārt darba algu un uzkrājumus no privātās pensijas jeb pensiju 3.līmeņa minējis attiecīgi katrs ceturtais un katrs piektais Latvijas iedzīvotājs. Uz nekustamo īpašumu kā uz ienākumu avotu lūkojas 21% Latvijas iedzīvotāju. Nekustamo īpašumu kā ienākumu avotu biežāk plāno jaunieši 18-30 g.v., rīdzinieki, no 2 cilvēku mājsaimniecībām, vīrieši, ar algu virs vidējā līmeņa. Pensijas vecumā strādāt plāno iedzīvotāji, kuri ir 18-30 g.v., dzīvo pilsētā, ar augstāko izglītību un ar algu augstāku par vidējo valstī. Savukārt uz pensiju 3.līmeni – 31-40 g.v. un 51-60 g.v., strādājošie, ar algu virs vidējā līmeņa, no mājsaimniecībām, kurās ir vismaz 3 cilvēki.

Uz bērnu, dzīvesbiedra vai citu tuvinieku žēlsirdību vecumdienās paļaujas attiecīgi 18% vai 10% respondentu. Uz bērnu līdzekļiem vairāk paļaujas pilsētnieki un ģimenes, kurās ir vismaz 2 nepilngadīgie. Savukārt, no tuvinieku līdzekļiem – sievietes.

Ienākumus no dividendēm minējuši 5% respondentu.

Ieteikumi privātās pensijas (pensiju 3.līmenis) veidošanai:

• Ieteicams sākt veidot uzkrājumus pensiju fondā jau tagad, novirzot daļu no regulāriem ienākumiem. Jo ātrāk sāk veidot uzkrājumus pensijas fondā, jo lielāka būs uzkrājuma summa termiņa beigās. Jo vēlāk sāk veikt regulāras iemaksas, jo lielāka summa jāiegulda, lai uzkrāto nepieciešamo kapitālu.
• Iemaksas pensiju 3. līmenī vēlams veidot regulāri, vadoties pēc izvēlētās ieguldījuma stratēģijas. Iemaksas summa jāizvērtē individuāli, ņemot vērā ienākumu līmeni, jau esošos uzkrājumus, kā arī plānus pensijas vecumdienās.
• Uzkrājuma rezultāti jāvērtē ilgtermiņā, nevis īstermiņā.
• Vēlākais piecus gadus pirms uzkrātās privātās pensijas izmantošanas brīža ieteicams pārskatīt izvēlēto ieguldījumu stratēģiju un piemērotā brīdī pāriet no dinamiskā plāna uz konservatīvo jeb mazāk riskanto plānu.

Par pētījumu

Pētījums “Attieksme pret ieguldījumiem un pensiju plāniem” veikts 2011. gada rudenī, aptaujājot 512 respondentus, izmantojot FACTUM Interactive web paneli.

Papildu informācijai:
Kristīne Jakubovska
Swedbank
Preses sekretāre
Tālr.: 67444560, 29128208
kristine.jakubovska@swedbank.lv