Swedbank: No jauna atklātās priekšrocības regulāru uzkrājumu veidošanai

Māris Sīlītis, Swedbank Atklātais pensijas fonds AS, valdes loceklis

Jūlijā pagājis jau vaiāk nekā pusotrs gads kopš pasaules akciju tirgos valdījusi lejupslīdes tendence. Tiesa, šī raksta tapšanas laikā vērojams akciju cenu kāpums, jo pasaules tirgū akciju cenas palielinājušās par vairāk nekā 30% salīdzinājumā ar to zemāko robežu, kas tika sasniegta martā. Jebkurā gadījumā pēdējais pusotrs gads pat pieredzējušiem investoriem ir sagādājis visai smagus pārbaudījumus, jo gandrīz visas ziņas pārsvarā bijušas ļoti sliktas. Finanšu aktīvu (tajā skaitā ieguldījumu pensijas fondos) un pamatlīdzekļu (nekustamā īpašuma) vērtības ievērojamās samazināšanās ietekmē mūsu bagātības kopējais līmenis ir samazinājies.

Šādos apstākļos gluži dabiska ir vēlme izvairīties no riskiem un skeptiska attieksme pret uzkrājumu veidošanu. Līdz ar to mēs redzam, ka daudzi cilvēki pārdod savus ieguldījumus un pārtrauc ilgtermiņa līgumus par uzkrājumu veidošanu. Šķiet, ka mēs ātri esam aizmirsuši mūsu sākotnējos mērķus un tos iespējamos labumus, ko mums varētu sniegt ilgtermiņa ieguldījumi. Tomēr mums nevajadzētu atkārtot to pašu kļūdu, ko daudzi no mums pieļāva ekonomikas tirgus augšupejas ciklā – mums nevajadzētu ekstrapolēt pagātnes notikumus un tendences uz nākotni. Kā jau pēdējos divos mēnešos tirgi to ir atkal parādījuši, pagātnē notikušie cenu kritumi obligāti nenozīmē līdzīgus kritumus arī nākotnē.

Vai ekonomikas lejupslīdes apstākļos ir prātīgi apturēt saprātīgus plānus?

Salīdzinoši īsajā finanšu tirgu vēsturē, ja runājam par finanšu tirgiem to pašreizējā formā, vērojams viens modelis, kas izpaudies daudzos ekonomikas attīstības ciklos: pēc vairāku gadu ilga akciju cenu kāpuma neprofesionālie investori, ekstrapolējot pagātnes tendences, galu galā atmet piesardzību un iegādājas akcijas, bet pēc neilga laika viņus noteikti sagaida nepatīkams pārsteigums – straujš akciju cenu kritums. Turpmākā rīcība parasti atkarīga no investora paša. Par savu rīcību pārliecināti investori, kam raksturīgas vairāk sangviniķa rakstura iezīmes un kuriem ir pilnīgi skaidrs, kāpēc viņi vispār sāka veikt ieguldījumus, un kuri ir izpētījuši akciju tirgu vēsturiskās tendences, bieži vien neļauj nelabvēlīgajai tirgus videi sevi iebiedēt. Tā vietā viņi izmanto iespēju iegādāties finanšu aktīvus par zemākām cenām.

Tomēr ļoti bieži cilvēki pārstāj darīt to, ko reiz uzskatīja par pilnīgi prātīgu stratēģiju, proti, viņi aptur gan savus pensiju uzkrājumu plānus, gan uzkrājumus bērnu nākotnei, domājot, ka uzkrājumu veidošanu turpinās tad, kad tirgi sāks atveseļoties. Tomēr, kā liecina vēsture, pat profesionāliem investoriem ir ļoti grūti noteikt šādus tirgus tendenču izmaiņu brīžus.

Divu investoru salīdzinājums

Lai labāk saprastu investoru ar atšķirīgām stratēģijām rīcību gan tirgus lejupslīdes, gan augšupejas ciklā, salīdzināsim, kā diviem investoriem – Jānim Piesardzīgajam un Līgai Neatlaidīgajai – veicies pēdējā akciju tirgus ciklā, proti, ciklā, kas sākās ar IT burbuļa plīšanu ASV un beidzās, sākoties kredītu krīzei, un ko akciju cenu krituma apmēra ziņā var visai labi salīdzināt ar pašreizējo ekonomikas lejupslīdi. Gan Jānis, gan Līga ir jauni cilvēki, kuri sāka veidot pensijas uzkrājumus 1999. gada jūnijā, veicot 30 latus ikmēneša maksājumus.

Sākoties tirgus lejupslīdei, Jānis ar augošām bažām lūkojās uz savu ieguldījumu portfeli. Pēc tam, kad kādu laiku viņš bija turpinājis veikt mēneša maksājumus, 2001. gada jūnijā viņš beidzot nolēma tos pārtraukt un nogaidīt labākus laikus. Tātad viņš pārtrauca veikt maksājumus uz 38 mēnešiem un atsāka tos tikai 2004. gada augustā, proti, pēc tam, kad tirgi jau uzrādīja spēcīgas atveseļošanās pazīmes.

Arī Līga bija nobažījusies, taču pārliecināja sevi, ka krītošajiem tirgiem vajadzētu radīt labas pirkšanas iespējas un ka, ņemot vērā viņas ilgtermiņa plānus, viņai nevajadzētu uztraukties. Kādā laikrakstā viņa ieraudzīja tabulu, kas atspoguļoja iepriekšējās akciju tirgu korekcijas (skatīt 4. attēlu), un nolēma, ka, ņemot vērā vēsturiskās tendences, tirgum visā drīzumā vajadzētu sasniegt savu zemāko līmeni un atkal sākt atveseļoties. Līdz ar to viņa nolēma turpināt.

Salīdzināsim, kā viņiem abiem veicās šī cikla laikā. Pirmās divas diagrammas parāda, kā izmanījās viņu portfeļi. Trešajā diagrammā salīdzināti abu portfeļu rezultāti. Lai varētu šos rezultātus korekti salīdzināt, Līgas portfeļa vērtība koriģēta, atskaitot no tās papildu maksājumus, ko Līga tika veikusi salīdzinājumā ar Jāni. Kā redzams diagrammā, kamēr turpinājās akciju tirgus lejupslīde, Jāņa portfeļa rezultāti bija labāki par Līgas. Taču, tiklīdz tirgus sāka atveseļoties, Līgai sāka veikties labāk. Lai gan Jāis drīz vien atsāka maksājumus, līdz 2006. gada vidum viņas portfeļa vērtība bija jau par 510 latu lielāka kas nav maza summa, ņemot vērā, ka viņas portfeļa vērtība bija nedaudz lielāka par 3000 latu. Turklāt, atcerieties, ka šajā pieaugumā nav iekļauti Līgas papildu uzkrātie 1140 latu. Kā tas varēja notikt? Patiesībā ļoti vienkārši. Tā kā Līga visu laiku bija veikusi iegādes par konstantām summām, viņa tirgus recesijas laikā bija ieguvusi vairāk akciju, kā rezultātā viņas vidējās pirkšanas izmaksas samazinājās. Tieši tāpēc viņa sāka pelnīt vairāk, kad sākās tirgus augšupeja.

1. attēls. Līgas Neatlaidīgās portfelis

Portfeļa vērtība (kronās) – Iemaksātais kapitāls (kronās) – Pasaules akciju cenas

2. attēls. Jāņa Piesardzīgā portfelis

Portfeļa vērtība (kronās) – Iemaksātais kapitāls (kronās) – Pasaules akciju cenas

3. attēls. Līgas un Jāņa portfeļu salīdzinājums (koriģēts par Līgas papildu veiktajiem maksājumiem)

Līgas portfeļa pārsniegums pār Jāņa portfeli (skala labajā pusē) – pasaules akcijas

Noslēgums

Protams, ja Jānim būtu izdevies precīzāk noteikt tirgus izmaiņu brīdi vai ja viņam būtu vienkārši vairāk veicies un viņš būtu atstājis tirgu 2000. gada martā, kad tas bija sasniedzis savu apogeju, un atsācis savu dalību tirgū 2003. gada vidū, kad tirgus bija sasniedzis savu zemāko punktu, viņš būtu ievērojami apsteidzis Līgu. Tomēr praksē to ir daudz grūtāk izdarīt nekā pateikt. Protams, var mēģināt to darīt, taču, kā liecina iepriekš minētais piemērs, pastāv vairāki riski:

1. varat viegli palaist garām akciju cenu kāpuma sākuma brīdi;
2. varat zaudēt iespēju iegādāties lētus aktīvus, ko vēlāk nožēlosiet;
3. varat rīkoties pilnīgi aplam – pārtraukt dalību tirgū tā lejupslīdes zemākajā punktā un atsākt dalību jau pēc ievērojama akciju cenu kāpuma.

Diemžēl, pieņemot lēmumus šodien, mums jāņem vērā pašreizējā drūmā ekonomiskā realitāte, kas viegli var mūs novirzīt no mūsu ilgtermiņa finanšu mērķiem. Mums tomēr nevajadzētu ekstrapolēt pagātnes tendences uz nākotni, un būtu jāatceras, ka katra krīze reiz sākas un arī beidzas. Mūsu šobrīd pieņemto finanšu lēmumu ilgtermiņa sekas būs lielā mērā atkarīgas no mūsu uzticības saviem mērķiem

* Līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē