Kā darbojas Swedbank pensiju stratēģija?

Kad akciju cenas strauji samazinājās un līdz ar to saruka arī mūsu pensiju plānu ienesīgums, mēs teicām, ka akcijas ir svārstīgākas īstermiņā, taču ilgtermiņā tās ir daudz ienesīgākas. Atsākoties akciju cenu kāpumam, tie pensiju plāni, kas vairāk iegulda akcijās, atkopsies daudz ātrāk. Toreiz, lai to pierādītu, mēs balstījāmies uz vēsturiskiem datiem un finanšu pamatprincipiem, taču tagad ir iespēja vēlreiz paskatīties uz reālo situāciju finanšu tirgos.

Kāda ir šī brīža situācija?

Martā aizsākās samērā spēcīgs akciju cenu kāpums, kas ir pozitīvi ietekmējis arī mūsu pensiju plānu rezultātus. Pasaulē kopš marta akciju cenas ir pieaugušas par 12 %, kamēr Krievijā akciju cenu kāpums kopš marta ir 36 % un kopš gada sākuma – 31 % (pieaugums izteikts EUR).

Kopš gada sākuma pensiju plāns “Dinamika” ir uzrādījis spēcīgu pieaugumu, apsteidzot galvenos konkurentus. Mēs domājam, ka tuvākajā laikā akciju tirgi joprojām būs ļoti svārstīgi un pozitīvas izaugsmes laiks mīsies ar tirgus krituma periodiem. Ļoti iespējams, ka arī mūsu rezultāti, salīdzinot ar galvenajiem konkurentiem, mainīsies no dienas uz dienu. Taču svarīgākais, ko ilustrē pēdējo mēnešu rezultāti, ir tas, ka, atsākoties akciju cenu pieaugumam, plāns “Dinamika” spēj ļoti strauji apsteigt konkurentus un atgūt iepriekšējos zaudējumus. Tā kā 10, 20 un 30 gadu griezumā mēs noteikti sagaidām akciju cenu kāpumu, “Dinamika” ir sekmīgi pozicionēta, lai šis kāpums pozitīvi skartu visus plāna dalībniekus.

Plānu rezultātus iespējams aplūkot /plans/ip00000.php

Kas stimulēja akciju cenu pieaugumu?

Pozitīvo rezultātu pamatā ir gan globālo investoru arvien pieaugošā vēlme uzņemties risku un saskatīt pozitīvas nākotnes perspektīvas, ignorējot negatīvās informācijas fonu, gan arī atsevišķu reģionu individuālie faktori. Piemēram, straujo akciju tirgu kāpumu Krievijā stimulēja gan centrālās bankas spēja nostabilizēt rubļa kursu, gan arī naftas cenas pieaugums un tā nostabilizēšanās ap 50 ASV dolāriem par barelu.

Vai šī brīža rezultāti nozīmē, ka mūsu pensiju plāni tagad būs visienesīgākie?

Diemžēl nē, jo, kā mēs jau esam pārliecinājušies, akciju cenas ir ļoti svārstīgas un īsā laika periodā nav iespējams precīzi noteikt, kad tās palielināsies un kad samazināsies. Mēs varam droši teikt, ka konstanti pieturamies pie savas sākotnējās stratēģijas un nemēģinām pārdot klientiem konkrētās dienas ienesīgumu, bet gan savu stratēģiju, kas plāna “Dinamika” gadījumā ir balstīta uz augstāku ieguldījumu īpatsvaru akcijās. Pēdējo mēnešu rezultāti ļoti sekmīgi parāda, ka mūsu izvēlētā stratēģija “strādā” apstākļos, kad akciju cenas kāpj.

Plānā “Stabilitāte” mēs, savukārt, saglabājam ļoti konservatīvu ieguldījumu stratēģiju, kas pamatā vērsta uz ieguldītā kapitāla saglabāšanu. Mēs ieguldām latu obligācijās, depozītos un ļoti augsta reitinga eiro vērtspapīros. Drošība šeit ir pirmajā vietā, un tikai pēc tam seko kapitāla pieaugums.

Kāda ir Swedbank pensiju stratēģijas pamatdoma ?

Swedbank ļoti konsekventi ievēro savu sākotnējo ieguldījumu stratēģiju. Mums ir divi pensiju plāni – “Stabilitāte” un “Dinamika”. Plāns “Dinamika” vairāk ir piemērots cilvēkiem, kas pensionēšanās vecumu sasniegs pēc 10, 20 vai 30 gadiem. Šis ir aktīvais pensiju plāns, un tas nozīmē, ka izvēlamies lielāku līdzekļu ieguldīšanu akcijās. Kā redzam, akcijas īstermiņā var būt svārstīgas, bet 30 gadu griezumā tās ir visatraktīvākais ieguldījumu veids, kas nodrošina lielākas peļņas iespējas. Savukārt plāns “Stabilitāte” ir piemērots cilvēkiem, kas pensionēšanās vecumu sasniegs pēc mazāk nekā 10 gadiem. Šeit mēs konsekventi pieturamies pie vienīgā principa – drošība.

Cik liels kopumā šobrīd ir pensiju 2. līmenī uzkrātais pensiju kapitāls ?

Kopumā pensiju 2. līmenī ir uzkrāti 590 miljoni latu (tā ir nauda, ko pārvalda visi Latvijas pensiju fondi). Lai arī šī summa šķiet liela, uzkrājums vienam cilvēkam pašlaik ir aptuveni 550 latu.

Cik daudz naudas no šīs summas pensionāri reāli saņems?

Pensionāri pie pensijas papildus saņems aptuveni LVL 3-3,50 mēnesī. Tā ir gaužām maza summa, lai mēs nopietni ar to rēķinātos. Latvijas pensiju sistēma vēl ir ļoti jauna, un tikai pēc 20-30 gadiem šī uzkrātā summa pieaugs pietiekami, lai patiesi ietekmētu mūsu vecuma pensijas.

Tomēr maza uzkrātā summa un ilgs laika periods līdz pensijas vecuma sasniegšanai nozīmē to, ka mēs varam ieguldīt daudz agresīvāk, lai sasniegtu labāku ienesīgumu. Svarīgs ir mērķis, nevis starprezultāts. Un mērķis ir līdz pensionēšanās brīdim uzkrāt pēc iespējas lielāku kapitālu. Lai to sekmīgi paveiktu, nepieciešama pareiza stratēģija. Pensiju pārvaldīšana ir kā maratons – svarīgi noskriet visus 42 kilometrus, nepakrītot bez elpas jau pēc 5. vai 10. kilometra. Maratonā, līdzīgi kā pensiju pārvaldīšanā, svarīga ir stratēģija un koncentrēšanās uz galamērķi, nevis starprezultātu.

Kā jūs vērtējat valdības plānu samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksas no 8 % uz 2 %?

Pašreizējā brīdī, kad dramatiski krītas budžeta ieņēmumi un tiek samazināts gan skolotāju, gan ārstu, gan daudzu citu profesiju pārstāvju atalgojums, šāds solis ir saprotams. Visnegatīvāk tas ietekmēs cilvēkus, kas pensijā dosies jau tuvākajos gados. Vienlaicīgi ar samazinājumu no 8 % uz 2 % ļoti būtiski tiek plānots samazināt arī iemaksas nākotnē – no 2012. gada no iepriekš solītajiem 10 % uz 6 %. Tas nozīmē, ka pensiju 2. līmenī uzkrātā summa būs par 40 % mazāka, nekā bija plānots iepriekš.

Vai valsts to spēs kompensēt ar pensiju 1. līmeni?

Ļoti šaubos. Mūsu nākotnes izredzes demogrāfiskās situācijas dēļ neizskatās sevišķi spožas. 20. gadsimta 90. gadu sākumā vērojamās zemās dzimstības dēļ strādājošo skaits pēc 10-20 gadiem būtiski saruks, un tas nozīmē, ka vienam strādājošajam būs “jāpabaro” vēl vairāk pensionāru, nekā tas jau ir šodien. Reālākā izeja ir pašam par sevi parūpēties un iespēju robežās veidot uzkrājumus, pievienoties pensiju 3. līmenim, iegādāties vērtīgus aktīvus, ko vēlāk varētu pārdot utt.

Kāpēc klientiem ir jāizvēlas Swedbank pensijas?

Rezultātu nosaka stratēģija, un mūsu stratēģija plāna “Dinamika” gadījumā ir vērsta uz kapitāla pieaugumu nākotnē, nevis uz īstermiņa rezultātu sasniegšanu. Mēs ieguldām vairāk uzņēmumu akcijās, kuru vērtība īstermiņā ir svārstīgāka, taču ilgtermiņā daudz lielāka. Pensiju pārvaldīšanā mēs sekojam labākajai starptautiskajai praksei. Mēs pārvaldām pensiju līdzekļus pēc tādiem pašiem principiem, kā to dara Swedbank Robur (Swedbank aktīvu pārvaldes uzņēmums Zviedrijā), kas finanšu tirgos strādā jau kopš 1967. gada, ir uzkrājis ievērojamu pieredzi un palīdzējis tūkstošiem Zviedrijas pensionāru sekmīgi vairot viņu kapitālu ilgu gadu garumā.

Jūs sakāt, ka stratēģija ir vērsta uz kapitāla pieaugumu nākotnē, nevis īstermiņa rezultātu sasniegšanu. Bet cilvēkiem taču ir svarīgi gan īstermiņa rezultāti, gan ilgtermiņa rezultāti. Kāpēc nevar būt labākais iznākums abos gadījumos?

Ilglaicīgi tas praksē nav iespējams. Risks un ienesīgums iet roku rokā. Ja vēlies vairāk nopelnīt, parasti ir jāuzņemas lielāks risks. Savukārt, ja nevēlies riskēt, rēķinies ar zemāku peļņu. Lai sasniegtu pozitīvu īstermiņa rezultātu, ir jāizvēlas konservatīva stratēģija, savukārt, lai sasniegtu augstāku ienesīgumu nākotnē, jāizvēlas agresīvāka stratēģija. Nevar būt vienlaicīgi agresīvs un konservatīvs. Sanāk pretruna. Tieši tāpēc mums ir konservatīvais plāns “Stabilitāte” un aktīvais plāns “Dinamika”. Atbilstoši laikam, kas atlicis līdz pensijas vecuma sasniegšanai, un savai riska tolerancei katrs var izvēlēties sev piemērotāko risinājumu. Izvēloties kādu no mūsu piedāvātajiem pensiju plāniem, klients var būt pārliecināts, kā arī pēc trim mēnešiem, gada vai diviem konservatīvais pensiju plāns nebūs pārvērties hiperaktīvajā un līdzekļi netiks ieguldīti Kazahstānā vai Īslandē, bet aktīvais pensiju plāns nebūs kļuvis par konservatīvo plānu, visu naudu turot depozītos.