Autors: Kristiāns Miķelsons
Swedbank Investīciju pārvaldes nodaļas vadītājs
Lai pensijas pelnītu – bez ieguldījumiem akcijās neiztikt. Līdz ar to jārēķinās ar īstermiņa akciju vērtības svārstībām, kas ilgtermiņa ienesīgumu neietekmē. Ieguldījumi akciju tirgos ir viens no pensiju sistēmas stūrakmeņiem valstīs ar attīstītu ekonomiku un finanšu sistēmu. Tam pamatā daudzu desmitu gadu pieredze, strādājot dažādos ekonomikas attīstības posmos.
Swedbank pensiju plānu stratēģija ir vērsta uz ienesīgumu ilgtermiņā (20-30 gadi), kas ir visā pasaulē pieņemta prakse. Ieguldījumi tiek veikti vērtīgos un peļņu nesošos uzņēmumos dažādās pasaules valstīs, kas nodrošina straujāku ilgtermiņa ienesīgumu.
Kāda ir starptautiskā pieredze?
Nīderlande
Nīderlandes sabiedriskajā sektorā strādājošo pensiju fonds ABP (viens no lielākajiem Eiropā, ar 200 miljardu eiro aktīviem un pāri par miljonu klientu) savā ieguldījumu politikā 2007-2009 gadam raksta: “Mēs ieguldām, cik tas vien iespējams, reālos aktīvos, jo atdeve no šiem ieguldījumiem atsvērs inflācijas ietekmi”. Fonda portfeļa lielākā daļa – 32% tiek ieguldīti akcijās (32%). Lai gan šī gada pirmajos deviņos mēnešos pēc notikumiem finanšu tirgos fonda ienesīgums bija -9,8%, tas nav ietekmējis fonda ilgtermiņa stratēģiju.
Norvēģija
Norvēģijas valdības pensiju fonds, viens no lielākajiem pensiju fondiem pasaulē, ar pāri par 250 miljardiem eiro ieguldījumu portfeli, saskata pašreizējā tirgus krīzē labas iespējas nākotnē. No 2008. gada ilgtermiņa stratēģiskais akciju īpatsvars ir palielināts no 40% uz 60%. Fonds pakāpeniski palielina akciju īpatsvaru, atbilstoši ilgtermiņa stratēģijai, neraugoties uz ievērojamo cenu kritumu pēdējo divpadsmit mēnešu laikā. Fonda ienesīgums šī gada pirmajos 6 mēnešos bija -7,4% un akciju tirgos bija ieguldīts vidēji 52% no plāna portfeļa. Norvēģijas finanšu ministre Kristīne Halvorsena komentēja rezultātu : “Noturīga ilgtermiņa ieguldījumu stratēģija ļauj mums justies pārliecinātiem, ka fonds ilgākā laika posmā sniegs labu atdevi ar mērenu risku. Ieguldījumi tiek veikti pamatojoties uz to, kas fondam ir izdevīgi ilgtermiņā, un pēdējā laika notikumi finanšu tirgos nav likuši mums pārskatīt fonda stratēģiju.”
Baltijas valstis
Ilgtermiņa skatījums raksturīgs arī pensiju sistēmām Baltijas valstīs. Igaunijas parlaments oktobrī pieņēma lēmumu palielināt atļauto akciju ieguldījumu maksimālo īpatsvaru otrā līmeņa pensiju plānos no 50% līdz 75%, lai paaugstinātu pensiju shēmas atdevi ilgtermiņā. Savukārt Lietuvā pensiju fondu ieguldījumiem akciju tirgos nav noteikti likumdošanas ierobežojumi, un tas ļauj piedāvāt plašāku fondu izvēli. Gados jaunākiem pensiju shēmas dalībniekiem, kuriem ļoti ilgs ieguldīšanas horizonts, iespējams pieteikties pensiju plānos, kuru ieguldījumi akciju tirgos ir 70 – 100% no portfeļa.
Zviedrija
Zviedrijas liela daļa pensiju rezervju tiek uzkrāta septiņos t.s. “AP” fondos, kuru mērķis ir nodrošināt pietiekamas pensiju izmaksas nākotnē, laikā kad pensionāru skaits būs pieaudzis, bet strādājošo skaits samazinājies, līdzīgi kā tas tiek prognozēts nākotnē Latvijā. Fondu ilgtermiņa stratēģijās paredz ieguldīt 60% aktīvu akciju tirgos. Šī gada vidū akciju īpatsvars svārstījās no 56% līdz 61%. Arī šos fondus skar kritums akciju tirgos. Fonds AP1 gada pirmajos sešos mēnešos zaudēja 8%. Fonda direktors Johans Magnusons komentēja: “Lai gan tas ir acīmredzami negatīvi, kad fonda vērtība samazinās līdz ar krītošiem akciju tirgiem, tās ir loģiskas sekas mūsu izvēlētajam akciju īpatsvaram portfelī. Mums ir nepieciešams ieguldīt lielu daļu portfeļa akciju tirgos, lai ilgtermiņā nodrošinātu augstu rezultātu, un izpildītu mūsu fonda uzdevumu.”
Daļu no pensijas iemaksām Zviedrijā var uzkrāt paša nodokļu maksātāja izvēlētos ieguldījumu fondos – tā sauktā prēmijas pensiju sistēma. Tomēr daļa zviedru izvēlas neveikt fondu izvēli paši, bet uzticēt pensijas fondam AP7. Fonda mērķis ir panākt, lai tie cilvēki, kas neveic fonda izvēli, nebūtu sliktākā situācijā par pārējiem. Tāpēc šī fonda aktīvi tie ieguldīti, lai panāktu labāko rezultātu ilgtermiņā. Lielāka daļa – 82% no portfeļa ir ieguldīti akciju tirgos, galvenokārt ārpus Zviedrijas. Līdz ar to fonda daļas vērtība šogad samazinājusies par 40%. Neraugoties uz to, fonds turpina pieturēties pie izvēlētās ilgtermiņa stratēģijas, apzinoties, ka kapitāla izmaksas būs jāveic pēc daudziem desmitiem gadu.
Jaunzēlande
Pensiju rezerves fondi, kuru misija ir līdzīga Latvijas otrā līmeņa pensijai arī citur pasaulē iegulda lielu daļu aktīvu akciju tirgos – te var minēt Jaunzēlandes “New Zealand Superannuation Fund”, kura stratēģija paredz ieguldīt 48% aktīvu biržā tirgotās akcijās, un vēl 20% aktīvu – privātu kompāniju kapitāla daļās. Fonda padomes priekšsēdētājs Adrians Orrs uzsver: “Fonds īsteno disciplinētu ilgtermiņa stratēģiju, un atturas no straujām izmaiņām. Ekonomikas un finanšu krīžu cikla prognozēšana ir nedrošu minējuma pilna. Tā vietā, mēs fokusējamies uz fonda izvietošanu, lai fonds var pārciest visas ekonomikas un finanšu vētras. Fondam ir noteikta ieguldīšanas stratēģija, pārvaldīšanas modelis un likviditātes profils, kas ļauj vadīt fondu caur lielām finanšu tirgu svārstībām. Mēs disciplinēti turēsimies pie noteiktās stratēģijas un sasniegsim savu mērķi”
Ieguldījumu konsultantu kompānijas Watson Wyatt 2007. gadā veiktas pētījums par pensiju kapitāla ieguldīšanu 11 pasaules valstīs ar lielāko uzkrāto pensijas kapitālu parāda, ka akcijas ir lielākā ieguldījumu klase. Akciju tirgos bija ieguldīts 60% no pensiju plānu kapitāla, obligāciju tirgos 26% un citos aktīvos (gk. nekustamajā īpašumā 14%). Pēdējo desmit gadu laikā vērojama tendence, ka samazinās ieguldījumu obligāciju tirgos (37% pirms desmit gadiem) un tiek palielināti ieguldījumi reālos aktīvos – nekustamajā īpašumā un akciju tirgos.
Kā rāda pasaules pieredze – ilgtermiņa ieguldījumi akciju tirgos nodrošina augstāku portfeļa vērtības pieaugumu ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka nav vērts uztraukties par akciju vērtības svārstībām īstermiņā. Tāpat kā nav vērts, sekot līdzi laikapstākļu izmaiņām ziemas mēnešos, ja ceļojumā uz Barselonu plānots doties tikai vasarā.