27.03.2009

Swedbank: “Latvijas pensiju sistēma maratona sākumā”

Harijs Švarcs, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs

Saka, ka šai pasaules ekonomikas krīzei nav bijusi neviena līdzīga. Tāpēc grūti paredzēt, kā pareizāk rīkoties.
Katra finanšu un ekonomiskā krīze ir atšķīrīga, bet tām ir arī vienotas iezīmes. Parasti krīzes un finanšu tirgus burbuļi ir saistīti ar cilvēku psiholoģisko uzvedību, ar bara instinktiem, ar pārlieku pašpārliecinātību, ar cerībām, kas izrādās nepamatotas un pārlieku optimistiskas. Katras krīzes cēloņi tomēr ir nedaudz atšķirīgi. Ja mēs runājam par situāciju pasaulē šobrīd, tad šī krīze ir viena no nopietnākajām pēc Lielās depresijas ASV pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Vissmagākās krīzes parasti raksturo tas, ka tām nav meklējams kāds viens unikāls iemesls, bet ir iemeslu kopums, liktenīga sakritība, kas situācija padara vēl dramatiskāku.

Kad varētu būt gaidāma pasaules ekonomikas atveseļošanās?
Pašlaik atveseļošanas laiks lielā merā ir atkarīgs no tā, cik agresīvi rīkosies valdības un centrālās bankas visā pasaulē. Mēs nesen redzējam, ka ASV prezidents B.Obama izdeva vienu no lielākajiem ekonomikas stimulēšanas plāniem – 800 miljardi ASV dolāru lielas investīcijas un dažāda veida palīdzība ekonomikai un iedzīvotājiem. Svarīgi, lai šim piemēram seko arī citi pasaules reģioni. Pateicoties uzsāktajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, mēs jau šogad varēsim redzēt spēcīgāku ekonomisko izaugsmi ASV. Katrā ziņā, ja arī būs kritums, tad ne tik straujš kā gadījumā, ja šāds ekonomikas stimulēšanas plāns netiktu ieviests. Līdzekļi tiek iepludināti ekonomikā, un pozitīvais efekts noteikti būs. Par ko var šaubīties – vai pašreizējās investīcijas būs pietiekamas? Būs nepieciešama vēl papildus nauda, koordinēta rīcība no citām pasaules valstīm. Paredzu, ka pozitīvā scenārija iezīmes būs redzamas šī gada beigās, nākama gada sākumā. Bet tas būs atkarīgs no tā, cik proaktīvi reaģēs valdības.

Kā skataties uz valsts plānu samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī?
Pensiju sistēma Latvijā ir izstradāta ilgtermiņā. Pensiju sistēma ir valsts sociālās sistēmas viens no pamatblokiem. Tāpēc izmaiņas šajā sistēmā būtu jāvērtē ļoti uzmanīgi. Taču krīzes apstākļos, kad strauji krīt IKP, ir nepieciešami radikāli risinājumi, lai sniegtu palīdzību sociāli visneaizsrgātajām cilvēku grupām, tāpēc iemesls ieskaitījumu samazinājumam ir saprotams. Taču ļoti svarīgi, lai jau tagad tiek notiekts, ka ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, visas iemaksas tiks atliktas iepriekšejo līmenī, bet to iztrūkums tiks kompensēts nākotnē. Tas nodrošinās cilvēku uzticēšanos pensiju sistēmai.

Kad varam cerēt, ka mūsu pensijas Latvijā būs tādā pašā līmenī kā vecajā Eiropā?
Pirmkārt, ir jāmaina priekšstats un jāsaprot, ka paši esam atbildīgi par savu uzkrājumu veidošanu vecumdienām. Padomju Savienībā mēs uzskatījām ka visiem citiem, izņemot mani, jārupējas par manu labklājību. Bet tagad mēs dzīvojam kapitālismā un darbojas citi likumi. Diemžēļ liela daļa iedzīvotāju nav sapratuši, ka katrs pats ir atbildīgs kādas būs viņa vecumdienas un cik lieli līdzekļi būs pieejami. Aprēķini rāda, ka valsts garantētā pensija būs tikai 35-40% apmērā no šodienas ienākumiem. Tāpēc ļoti svarīgi, ka katram ir visi trīs pensiju līmeņi, kas nodrošinās apmēram 70% lielu pensiju no šodienas ienākumiem. Ir labi paļauties uz savu valsti, bet jārīkojas arī pašiem – jāstrādā, jāizglītojās, jāmeklē labāks darbs, jāveic uzkrājumi, investīcijas un ieguldījumi. Domāju, ka ienākumu līmenis varētu sākt izlīdzināties pēc aptuveni 20 gadiem, kam sekotu arī pensiju izlīdzināšanas.

Un ar noteikumu, ka jau tagad cilvēki sāk krāt pensijai, iesaistoties pensijas 3.līmenī.
Lai panāktu Eiropu un mums būtu tādas pašas pensijas, mums vienkārši ir jāuzkrāj vairāk. Es pieļauju – jāuzņemas arī augstāks risks. Kā zināms biznesā lielāka peļņa vienmēr saistās ar augstāku risku, taču ir viena būtiska lieta – risks samazinās, palielinoties ieguldījuma termiņam, Kas ir riskanti gada griezumā, var būt ļoti droši 10 gadu griezumā. Pensiju pārvaldniekiem ir šī unikālā iespēja to izmantot.

Swedbank pensiju plāniem ir cita pensiju stratēģija nekā citiem pārvaldītājiem.
Swedbank ļoti konsekventi pieturās pie savas sākotnējās ieguldījumu stratēģijas. Mums ir divi pensiju plāni – Stabilitāte un Dinamika. Plāns Dinamika ir pensiju plāns cilvēkiem, kas ies pensijā pēc 10,20,30 gadiem. Šis ir aktīvais plāns, kas nozīmē, ka izvēlamies lielāku ekspozīciju akcijās. Kā redzam, akcijas īstermiņā var būt svārstīgas, bet 30 gadu griezumā akcijas ir visatraktīvakais ieguldījumu veids, kas nodrošina lielāku peļņu. Neskatoties uz to, ka istermiņā var būt zaudējumi. Savukārt, plāns Stabilitāte ir piemērots cilvēkiem, kuri pensijā dosies pēc mazāk nekā 10 gadiem. Šeit mēs konsekventi pieturamies pie vienīgā principa – drošība.

Vai tomēr tagad, kad akciju cenu vērtība samazinās – nevajadzētu samazināt arī akciju īpatsvaru aktīvajos pensiju plānos?
Vajadzētu rīkoties tieši pretēji. Mēs taču visi zinām, ka jāpērk ir tad, kad ir lēti un kad ir atlaides, savukārt, jāpārdod ir tad, kad cenas ir augstas. Taču tad, kad lietas nonāk līdz reālai darbībai, mēs dažkārt samulstam un sekojam bara instinktam, pārdodot visu pēc kārtas. Pašlaik tirgos valda bailes, taču kad šis periods beigsies, finanšu tirgi strauji atkopsies. Uzturot konsekventu ieguldījumu stratēģiju, nav jāuztraucas, vai uzminēsi nākamo cenu kāpumu. Protams, dažkārt jārēķinās arī ar kritumu, taču tāda ir šīs spēles būtība. Es nezinu nevienu sekmīgu investoru, kurš 30 gadu laikā katru reizi būtu pareizi uzminējis kurā brīdī ir jālec ārā un kurā brīdī jālec iekšā. Sekmīgākie pasaules investori savu labklājību ir izveidojuši iegādājoties lēti, uzturot savas pozīcijas ilgtermiņā un konsekventi pieturoties pie savas stratēģijas.

Vai ir kādi dati, kas pierāda šadās stratēģijas pareizību?
Finanšu tirgi ir pārāk neprognozējami – gan augoši, gan lejupslīdoši. Ja neizdosies noķert brīdi, kad tirgus aug, tad būs zaudēta ievērojama daļa kopējās peļņas. Saskaņā ar Lielbritānijas akciju indeksa datiem, kur pētīta sakarība starp akciju ienesīgumu un ieguldījumu pareizajā dienā, kad akciju vērtība ir bijusi zemākajā punktā, parāda konsekventas akciju ekspozīcijas stratēģijas pareizību. Ja 20 gadu laikā no 1986. lidz 2007. gadam (kopā ir 7665 dienas) tu neesi bijis klāt tikai 25 ieguldījuma veikšanai labākajās dienās, tad kopējais ienesīgums ir bijis zemāks gandrīz uz pusi. Turklāt ienesīgums ir zemāks nekā visvienkaršākajiem depozītiem vai obligācijām, kur nav nekādu risku. Ja nav izdevies uzminēt pareizās ieguldīšanas dienas, ienesīgums var būt krietni zemāks. Tas parāda, cik tirgi ir nenoteikti un svārstīgi un cik svarīgi ir pieturēties pie konsekventas ieguldījumu stratēģijas.

Vai tā ir vēl viena šīs krīzes mācība pārāk pašpārliecinātiem investoriem?
Finanšu tirgos liela nozīme ir investora psiholoģijai un arī pedējā finanšu krīze lielā mērā ir saistīta ar cilvēku uzvedību. Pēdējā laikā investori bijuši ļoti pašpārliecināti – bieži vien vairāk nekā vajadzētu. Viņi uzskata, ka spēj prognozēt finanšu tirgu, zina kurā virzienā iet akcijas un kad samazināt akciju īpatsvaru īstajā laikā. Pie kazino galda var ticēt, ka spēsi labāk uzminēt skaitļus nekā pārējie. Bet pārāk liela pašpārliecinātība noved arī pie tā, ka uzņemas parāk lielu risku un tad kāda brīdi pazaudē visu.

Bet pasaulē pieņemtajai vidējai atdevei starp akcijām un obligācijām nav liela atšķirība. Kāpēc tomēr ir vērts riskēt ilgtermiņa ieguldījumos?
Ja apskatām pēdējo 20 gadu ASV akciju vēsturi, tad ieguldot obligācijās ienesīgums bija vidēji 7-8%, kamēr ieguldījums akcijās bija 9%. Jā, var rasties jautājums, kāpēc vispār ieguldīt akcijās, ja atšķirība ir šķietami maza. Bet 20 gadu laikā uzkrātā summa no ieguldījumiem akcijās būs pat 50% augstākā, nekā obligācijās. Pat mazas atšķirības procentu likmēs ilgā laikā periodā dod milzīgu atšķirību kopējā uzkrātajā kapitālā. Šie dati apkopoti no 1985. gada beigām līdz 2008 gada beigām, salīdzinot Standard&Poors 500 reitingu un ASV valdības obligācijas.

Cik šobrīd ir uzkrātais pensiju kapitāls pensiju 2.līmenī kopumā?
Sistēmā kopumā pa visiem plāniem šobrīd ir uzkrāti vidēji 485 LV uz vienu cilvēku pensiju 2.līmenī. Pieļaujot, ka cilvēks, sasniedzot pensijas vecumu dzīvos 15 gadus (un neņemot vērā procentu likmes), tad katru mēnesī saņems klāt pie pensijas ap 2,70 Ls. Summa ir ļoti maza, jo pensiju sistēma Latvijā ir tikko sākusi darboties. Ja ir maza summa un ilgs laika periods – jāiegulda agresīvāk, lai sasniegtu labāku rezultātu. Svarīgs ir mērķis nevis starprezultāts un mērķis ir uzkrāt pēc iespējas lielāku kapitāla uz pensionēšanās brīdi. Lai to sekmīgi paveiktu, nepieciešama pareiza stratēģija. Mēs Swedbank sakām, ka pensiju pārvaldīšana ir kā maratons – svarīgi noskriet visus 42 kilometrus, nepakrītot bez elpas jau pēc 5. vai 10. kilometra. Maratonā, līdzīgi kā pensiju pārvaldīšanā, svarīga ir stratēģija un koncentrēšanās uz galamērķi nevis starprezultātu.


Partneri

Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (cookies) un līdzīgas tehnoloģijas funkcionalitātes nolūkiem.
Turpinot pārlūkot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Lai uzzinātu vairāk par vietnes sīkdatnēm un izvēlnes iespējām , skatiet “Sīkdatņu politika.”