Ieguldīt Latvijā nav nemaz tik viegli

Aiga Pelane, „Latvijas Radio”, speciāli „Kapitālam”

Ar pilnu rakstu var iepazīties 2014.g. aprīļa žurnālā „Kapitāls”.

Visu iedzīvotāju pensiju 2.līmeņa uzkrājums kopumā jau pārsniedzis 1,7 miljardus eiro. Tiek prognozēts, ka turpmāko desmit gadu laikā šī kapitāla apmērs varētu sasniegt pat septiņus miljardus. Taču naudas apmēra pieaugums rada ne tikai patīkamas cerības, ka varbūt nākotnē pensionāri būs turīgāki, bet gan arī būtisku jautājumu – kur šo naudu investēt, lai tā nestu maksimālu labumu naudas īpašniekiem un pašmāju ekonomikai.

Pašreizējā pensiju 2.līmeņa kapitāla ieguldījumu struktūra pilnībā apgāž apgalvojumus, ka Latvijai no  šiem lielajiem līdzekļiem nekas netiek un tā tiek izmantota tikai citu valstu ekonomiku attīstībai. Gluži tā nav – patlaban gandrīz puse no visiem līdzekļiem tiek pastarpināti ieguldīti tieši mūsu valsts ekonomikā un tieši tas, veiksmīgi saimniekojot, ļāvis gūt labu peļņu šī pensiju kapitāla pārvaldniekiem. Tiesa, ieguldījumu struktūra parāda arī būtisku vājo vietu -, proti, visvairāk līdzekļu ieguldīts Latvijas valsts parāda vērtspapīros un banku depozītos, jo citu alternatīvu, kur kapitālu izvietot, īpaši daudz nemaz nav. Problēmu atzīst arī Finanšu ministrija (FM) un tā saka, ka finanšu sektora attīstības stratēģijas projektā esot akcentējusi nepieciešamību arī attīstīt vietējo kapitāla tirgu. „Lai līdzekļi tiktu ieguldīti Latvijā, ir būtiski, lai vietējā kapitāla tirgū būtu pieejami atbilstoši pievilcīgi instrumenti, kuros pensiju fondu līdzekļus ieguldīt,” norāda FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

Patlaban, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem, no Latvijā ieguldītās pensiju kapitāla naudas, gandrīz 60% ir ieguldīti valsts parāda vērtspapīros, 34% – noguldīti Latvijas kredītiestādēs, savukārt tikai par 4% ir pirkti uzņēmumu parāda vērtspapīri, 1,3% līdzekļu nonākuši ieguldījumu fondos, bet par 0,34% pirktas uzņēmumu akcijas un aptuveni tikpat liela summa pat ieguldīta Latvijas riska kapitāla tirgū.

Vai Latvijā var pelnīt droši?

Lai arī ne viens vien politiķis uzskata, ka būtiski būtu veicināt šīs naudas nonākšanu tikai pašmāju ekonomikā, paši Latvijas iedzīvotāji īpaši tam nepiekrīt. Pēc Swedbank pasūtījuma pirms pāris gadiem veiktā „Faktum” aptauja parāda, ka iedzīvotāji saprot – šis kapitāls varētu būt atbalsts Latvijai, taču pilnībā gatavi savus nākotnes pensijas uzkrājumus atvēlēt pašmāju ekonomikas attīstībai gatavi vien 6% iedzīvotāju. Turklāt tikai 1% no aptaujātajiem tic, ka ieguldot šo naudu Latvijā būs iespējams arī vairāk nopelnīt nekā citviet.

Taču naudas apmērs aug un izvietošanas iespējas problēmas kļūst arvien aktuālākas. Tāpēc Latvijai nav citas iespējas, kā vien veidot konkurētspējīgu un interesantu piedāvājumu pensiju kapitāla pārvaldītājiem, ja vien tā vēlas, lai šis ievērojami pieaugošais, garantētais kapitāls maksimāli paliktu valstī. Tiesa, ar administratīvām metodēm aizliegt veikt ieguldījumus citās valstīs nav iespējams. Proti, savulaik jau Polija to izmēģināja, vēloties maksimāli atbalstīt valsts ekonomiku ar savu iedzīvotāju pensiju kapitālu. Tas viss beidzās ar Eiropas Savienības Tiesu, kura konstatēja, ka Polija šādi pārkāpusi brīvas kapitāla kustības pamatprincipus ES tirgus iekšienē un šādi ierobežojumi bija jāatceļ.

Latvijā patlaban pieejamie finanšu instrumenti ir gana pievilcīgi dažādu, tai skaitā, arī vietējo pensiju fondu pārvaldniekiem. Taču to klāsts ir ļoti ierobežots. Latvijas Komercbanku asociācijas Ieguldījumu pārvaldes komitejas pārstāvis un IPAS „Finasta Asset Management” pensiju plānu pārvaldnieks Andrejs Martinovs uzsver, ka, piemēram, uz valsts obligāciju iegādi sākotnējā izvietošanā konkurence ir ļoti liela. Taču pensiju pārvaldnieki vēlētos daudz plašākas iespējas. Viņš piebilst – pieprasījums pēc nesen emitētajām „Latvenergo” obligācijām arī bijis liels un pensiju pārvaldnieki pozitīvi novērtējuši, ka šāda papildu iespēja parādījās. Tāpat pensiju līdzekļus varētu ieguldīt arī infrastruktūras un citos valsts mērogā projektos.

Biržas „NASDAQ OMX Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne uzsver, ka tādiem valstij piederošiem uzņēmumiem kā „Lattelecom”, „LMT”, „Airbaltic”, un jau pieminētajai bankai „Citadele”, ir jābūt kotētiem biržā, un tas ir solis uz attīstītu nacionālā kapitāla tirgu. „Tas piesaistīs finansējumu tautsaimniecībai, radīs jaunas darba vietas, palielinās valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Lielu uzņēmumu kotācija biržā veicinās investoru interesi par ieguldījumiem Latvijā. Tas veicinās arī pensiju 2. līmeņa naudas ieguldījumu reālās tautsaimniecības attīstībā, jo būs iespēja ieguldīt Latvijas uzņēmumu akcijās un obligācijās. Šobrīd ieguldījumu iespējas ir nepietiekošas,” uzsver Daiga Auziņa-Melalksne un piebilst, ka katram Latvijas iedzīvotājam ir jābūt iespējai piedalīties akciju pirkšanā gan tiešā veidā, gan pastarpināti caur pensiju fondiem.

Vai ir politiskā griba?

Diemžēl vietējā kapitāla tirgus attīstībai un finanšu piedāvājuma daudzveidības radīšanai ir nepieciešama politiskā griba, kuras joprojām trūkst. Politiķi vairās atteikties vai vismaz samazināt valsts daļu lielajos uzņēmumos, tāpat vairās pieņemt svarīgus lēmumus, kas varētu izskatīties finanšu nozarei labvēlīgi – cilvēku atmiņā vēl visai dzīvas finanšu dzīres pirms smagās ekonomiskās krīzes un banku sāpīgā attieksme jau krīzes laikā. Tagad ir drīzāk mēģinājumi veikt kosmētiskus uzlabojumus, kas situāciju, lai arī nedaudz uzlabo, taču nerisina šo problēmu ilgtermiņā.

FM pārstāvis A.Jarockis uzsver, ka diskusijas nav beigušās, jo turpinās domu apmaiņa arī par Finanšu sektora attīstības stratēģijas projektu. Taču viņš arī piebilst, ka pilnvērtīga vietējā kapitāla tirgus attīstība nav iespējama bez privātā sektora iniciatīvas – uzņēmumiem, kas ir gatavi piesaistīt līdzekļus kapitāla tirgū. Diemžēl tādu nav nemaz tik daudz. Tiesa, kādā veidā efektīvāk izmantot pensiju kapitāla uzkrājumus, nav tikai Latvijas problēmjautājums. Ilgtermiņa ieguldījuma instrumentu nepieciešamība ir aktualizēta arī Eiropas līmenī, kur ir sākts darbs pie Eiropas ilgtermiņa ieguldījuma fonda izveides, kuru nākotnē pensiju fondi varētu izmantot ilgtermiņa investīcijām.

Pērnais gads ne visiem veiksmīgs

Pagājušo gadu daudziem privātajiem pensiju līdzekļu pārvaldniekiem ir grūti nosaukt par ļoti veiksmīgu. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotajiem datiem, pensiju 2.līmeņa konservatīvo plānu vidējais ienesīgums pērn bija tikai 0,2%, sabalansēto plānu – 1,78%, savukārt aktīvo plānu – 3,28%. Taču labā ziņa ir tā, ka kopumā iedzīvotāji vismaz savu naudu nezaudēja, jo valstī kopumā bija vērojama deflācija. Kā galvenie iemesli šādam gada rezultātam tiek minēti gan obligāciju cenu kritums, gan arī depozītu zemie procenti, kur tad arī galvenokārt tiek ieguldīti topošo pensionāru līdzekļi.

Savukārt pensiju 3.līmenī, kas ir brīvprātīgs, pērn iemaksas veica tikai 18% strādājošo vai viņu darba devēji un kopumā iemaksas sasniedza jau nedaudz vairāk kā 220 miljonus eiro. Taču arī šajā gadījumā, lai arī par pensiju 3.līmeņa naudu arī daudz ir iegādāti valstu parāda vērtspapīri un tā tikusi noguldīta bankās depozītos, labākus rezultātus, salīdzinot ar 2.līmeni, ir ļāvuši uzrādīt lielāki ieguldījumi akciju tirgos. Proti, ja pērn visu 2.līmeņa pensiju plānu vidējais ienesīgums bija 2,29%, tad 3.līmeņa – jau 3,18%. Pensiju 3.līmeņa sabalansēto plānu ienesīgums pērn vidēji sasniedzis 2,2%, bet aktīvo – pat 5%.